Lūšiem sācies riesta laiks

Pēdējā laikā bieži var dzirdēt diskusijas par un ap plēsējiem (šoreiz konkrētāk par lūšiem). Droši vien jau nav dūmu bez uguns. Savā ziņā to apliecina Valsts meža dienesta (turpmāk - VMD) 2012.gada 1.marta rīkojums Nr.44 „Par grozījumiem Valsts meža dienesta 2011. gada 22. novembra rīkojumā Nr.174  „Par lielāko pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu 2011./2012. gada medību sezonā””. Proti, pēdējās trijās medību sezonās netika sasniegts VMD maksimāli pieļaujamais nomedījamo lūšu skaits. Praktiski tas ir skaidrojams ar nevienmērīgo lūšu teritoriālo izplatību un, protams, arī ar laikapstākļiem, kas nevar neietekmēt medību sekmes.

          Manuprāt, visbiežāk „parastais mednieks” (atļaušos lietot šādu terminu) par medību saimniecību spriež, pirmkārt, pēc stāvokļa savā medību iecirknī, otrkārt, pēc jebkādā veidā (kolēģis, draugs, TV, internets, MMD, un tml.) sadzirdētās informācijas par tuvākā un tālākā apkaimē notiekošo. Uzskatu, ka tas ir dabiski, pašsaprotami un vairumā gadījumu arī pietiekami. Katram medniekam, protams, nav jābūt mežzinātņu doktoram, bet bez medību eksāmena un prakses savās medību gaitās lietderīgi ir ik pa laikam atsvaidzināt informāciju par medību saimniecību un procesiem, kas ar to var saistīties.

          Tāpat kā vairumam mednieku un ne mednieku arī manu uzmanību pēdējā laikā ir pievērsis, iespējams, viens no gudrākajiem un viltīgākajiem medījamajiem Latvijas savvaļas dzīvniekiem – Eirāzijas lūsis (Eurasian lynx). Iespējams tādēļ, ka šajā 2011/2012.g. medību sezonā man ir laimējies nomedīt divus lūšus, iespējams, gluži vienkārši tāpēc, ka sastapties ar lūsi šodien ir iespējams krietni biežāk kā jebkad agrāk (nedomāju tikai savu salīdzinoši neilgo medību stāžu). Šajā vietā ir iespējams vērtēt – vai tas ir labi, vai slikti. Turklāt vispār, vai šo faktu ir iespējams novērtēt ar labi vai slikti. Katrā ziņā tas atstāj un atstās kaut kādu ietekmi uz Latvijas medību saimniecību un droši vien faunu kopumā. Protams, ietekmes apmēri ir, un būs jānosaka profesionāļiem un atbildīgajām institūcijām(-ai), taču nav iespējams apšaubīt to, ka mednieks ir bijis, ir un cerams vēl, kādu laiku būs dabai tuvu stāvoša persona..., kuram ir arī savs redzējums un viedoklis, atbilstoši izglītības un pieredzes līmenim, par medību saimniecību.

          Jebkurā gadījumā savā medību iecirknī (Smiltenes novadā) ar lūšiem iespējams satikties katru sezonu arvien vairāk – tas ir fakts un loģiski, manuprāt, ir tas, ka rodas pārdomas par šo skaisto dzīvnieku, turklāt ņemot vērā stirnu populācijas stāvokli... Tāpēc pozitīvi vērtējams, ka VMD ar iepriekšminēto rīkojumu Nr.44 šajā medību sezonā visticamāk ļaus sasniegt pieļaujamo maksimālo nomedījamo 150 lūšu skaitu.

Iepriekšminētais ir pārdomas, taču bez pārdomām šobrīd dabā ir sācies lūšu riests. Jāskatās un jāklausās dabā – iespējams kādu varēs dzirdēt vai pat redzēt... Arī es centīšos kādu iemūžināt fotogrāfijās, jo visticamāk pēc kāda laika (pietiekoši ilga laika) lūsis tikpat labi varēs būt arī retums...

Sestdienas uzdevums un mērķis:

Life of Hunting

Ar šīs vietnes ("bloga" - sauciet kā vēlaties) starpniecību vēlos Jums visiem sniegt iespēju sekot manām medību gaitām un paplašināt savu redzesloku par šo unikālo, neatkārtojamo un aizraujošo dabas izzināšanas un dzīves veidu. Tā kā par šo vietni (vismaz skotnēji, es ceru...) zina tikai man tuvāki - tālāki draugi un paziņas, turklāt ne jau visi ir ieinteresēti sekot kaut kam tādam, ko sauc par "medībām", mans mērķis ir atspoguļot medību procesu un būtību daudz plašāk, kā iespējams kāds no Jums to ir iedomājies. Tādā veidā Jūs būsiet informēti gan par medību daudzveidību, gan par manu darbību šajā jomā.

Šajā vietnē vēlos sniegt informācju par plašajiem medību procesiem ne tikai lasāmā veidā, bet arī ilustratīvā. Līdz ar to, ceru, ka būs vieglāk iztēloties un uztvert pieejamo informāciju, kas galvenokārt būs Par, Ap un varbūt kādreiz Gar medībām.

Medību saimniecības tiesiskā regulējuma nepilnības

Kāds posms ir noslēdzies. Kāda atziņa no maģistra darba "Medību saimniecības tiesiskā regulējuma nepilnībām Latvijā":

1.            Medību tiesību lietotāji ir pierādījuši, ka savstarpēji nespēj komunicēt un vienoties par savu sadarbību nākotnē medību saimniecības stāvokļa uzlabošanā (medību iecirkņu robežu nenoteiktība). No cilvēku savstarpējām nesaskaņām un nespējas sadarboties var ciest medību saimniecības un vides intereses. Lai novērstu šo problēmu, kuru raksturo medību tiesību lietotāju nespēja vienoties par sadarbību savās medību saimniecībās, ir nepieciešami normatīvo aktu grozījumi. Medību likuma 19. pants jāpapildina ar 5. daļu šādā redakcijā: „Ja atkārtoti divu gadu laikā tiek konstatēta medību tiesību lietotāju savstarpējās robežas maiņa, kur atkārtoti vienam noteiktam zemes nogabalam ir mainījies medību tiesību lietotājs, pusēm ir pienākums slēgt vienošanās līgumu par savstarpējo medību iecirkņu robežu noteikšanu.”

2.            Latvijas medību saimniecībā ir novērojama tendence, ka teritorijas ziņā pieaug mazo medību iecirkņu skaits, veidojot medību iecirkņu sadrumstalotības problēmu (2000.g. Latvijā bija 900 medību iecirkņi, bet 2010.g. - 1900). Pārsvarā tas ir skaidrojams ar medību tiesību lietotāju savstarpējo nespēju vienoties par medību iecirkņa nākotnes attīstību. Līdz ar to viena patstāvīga medību iecirkņa vietā tiek izveidoti divi vai vairāki medību iecirkņi. Nepārtraukta subjektu, teritorijas un saimniekošanas mainība veicina medību iecirkņu sadrumstalotību un kavē ilgtspējīgu medību saimniecības attīstību. Lai novērstu šo problēmu, jānosaka minimālā medību iecirkņa platība, kura balstās uz dažādu zinātņu (bioloģiskā, sociālā, ekonomiskā, tiesību, vēsturiskā) kopējo viedokli. Piemēram, 2000 ha vai  5000 ha.

3.            Alternatīvs risinājums medību iecirkņa minimālās teritorijas noteikšanai ir minimālās platības palielināšana noteiktām limitētajām medījamo dzīvnieku sugām. Šajā risinājumā medību tiesību lietotājiem, lai tiesīgi medītu, nav pienākums, bet ir tiesības apvienoties ar citu medību lietotāju, slēdzot sadarbības līgumus. Piem., Medību likuma 19. pantu var izteikt šādā redakcijā: „Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī, ir šādas: 1) stirnu medībām — ne mazāk kā 500 hektāri, ieskaitot meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi; 2) meža cūku — ne mazāk kā 1000 hektāri; 3) briežu govju un teļu, briežu buļļu un aļņu medībām — ne mazāk kā 5000 hektāri; 4) izslēgt;”

4.            Civillikuma un Medību likuma normas par medību tiesību nodošanu nereti tiek saprastas un interpretētas atšķirīgi. Rezultātā veida un satura ziņā var slēgt ļoti dažādus medību tiesību nodošanas līgums. Juridiskajā praksē dominējoši ir līgumi, kur zemes īpašnieks par medību tiesību izmantošanu var prasīt dažādas lietas, piemēram, lai medību tiesību lietotājs norēķinās ar medību produkciju no medībās gūtā medījuma vai pat veic iznomātāja teritorijā noteiktus darbus. Šāda līgumu dažādība veicina medību iecirkņu sadrumstalotību un teritorijas nenoteiktību, kas savukārt noved pie medību saimniecības attīstības kavēšanas vai pat vispārējā stāvokļa pasliktināšanās. Konkrētajai tiesiskajai problēmai ir iespējami vairāki alternatīvi risinājumi.

5.1.   Pirmais alternatīvais risinājums. Ja medību tiesību nodošanas līgumā puses tieši vienojas par noteiktu samaksu vai par nomas maksas kritērijiem (piemēram, medību tiesību    ielietotāja pienākums ir novērst savvaļas dzīvnieku nodarītos postījumus nekustamajam īpašumam), tad šāds līgums ir uzskatāms par nomas līgumu. Turpretim, ja medību tiesību nodošanas līgumā nav iespējams konstatēt, ka puses būtu vienojušās par kritērijiem, tad šis līgums ir uzskatāms par bezatlīdzības līgumu jeb patapinājumu. Tādejādi no līguma nosacījumiem ir atkarīgs, kāds ir līguma veids. Gadījumos, kad tiek slēgts atlīdzības līgums, nomas maksas apmērs var ietekmēt zemes īpašnieku vēlmi pārslēgt šos līgumus ar citiem medību tiesību lietotājiem, lai gūtu lielāku atlīdzību. Lai noteiktu nepārprotamu tiesisko regulējumu medību tiesību nodošanai nepieciešams:

5.1.1.   Medību likumā noteikt, ka medību tiesību nodošanai slēdzams specifisks nozares līgums – „medību tiesību nodošanas līgums”. Kā arī jānosaka šāda darījuma principi un robežas (minimālais medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku tiesību un pienākumu     apjoms);

5.1.2.   Medību likumā noteikt, ka medību tiesību nodošanas līguma minimālais termiņš ir vismaz 1 gads. Tādejādi varētu izvairīties no gadījumiem, kad medību iecirknis medību sezonas periodā (no 1. aprīļa līdz nākošā gada 31. martam) var neatbilst     normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai medītu kādu konkrētu limitēto sugu.

5.2.   Otrais alternatīvais risinājums. Lai efektīvāk īstenotu ilgtspējīgu medību resursu izmantošanu, nepieciešams mainīt medību tiesību nodošanas līguma slēgšanas kārtību - to atceļot un nosakot konkrētas medību iecirkņa ārējās robežas (pa dabā skaidri redzamām līnijām, robežām). Rezultātā Latvijas medību saimniecībā tiktu veicināta ilgtspējīgas attīstības principa īstenošana. Nosakot nemainīgas medību iecirkņa ārējās robežas, tiktu             iegūtas teritoriālās platības, kurās var veikt sekmīgu un ilgtspējīgu medību saimniecības plānošanu. Tiktu atrisināta medību iecirkņu teritoriālā nenoteiktība, kas būtiski atvieglotu mednieku iespēju kļūt par potenciālo malumednieku. Turklāt tiktu atvieglots arī VMD pienākumu slogs regulāri konstatēt izmaiņas medību iecirkņu savstarpējās robežās. Medību iecirkņu ārējo robežu noteikšanai ir jāietilpst VMD kompetencē. Līgumu atcelšana un iecirkņa ārējo robežu noteikšana ir savstarpēji saistīti risinājumi.

6.      Viena vienlaidus medību iecirkņa teritorijā šobrīd var reģistrēt citus medību iecirkņus. Faktiski var izveidoties situācija, ka medību iecirkņa teritorijas sastāvā ir vairāki citi patstāvīgi medību iecirkņi. Iespējama dažāda medību saimniecības attīstība salīdzinoši mazā teritorijā. Turklāt ir iespējama apzināta kāda medību iecirkņa saimniecības attīstības kavēšana. Jāizslēdz iespēja, ka potenciālais medību tiesību lietotājs kā trešā persona varētu noslēgt medību tiesību nodošanas līgumu jau esošā vienlaidus medību iecirkņa teritorijā. Tādā veidā ir iespējams izvairīties no sadrumstalotiem medību iecirkņiem, kas rada neērtības gan iesaistītajiem medību tiesību lietotājiem (padarot tos par potenciāliem normatīvo aktu pārkāpējiem, kā arī veicinot nesaskaņas mednieku, kā kaimiņu, starpā), gan VMD (veicot uzraudzības funkciju), gan arī jebkuram sabiedrības loceklim, kurš kādā mērā ir saistīts ar attiecīgo medību iecirkņa teritoriju.

p.s. 2011.gada vasara.

 

Lūšu medības 2012

   
Lūsi daudz mednieki un, protams, ne tikai mednieki pat nav redzējuši. Lūsis ir ļoti uzmanīgs un grūti pamanāms dzīvnieks. Tieši tāpēc sajūtas to nomedījot ir īpaši pacilātas, jo tā bez šaubām ir liela veiksme. 

2011/2012.g. medību sezonā medību dieviete Diāna mani apveltīja ar diviem lūšiem. Abi tika nomedīti dzinēj-medībās, turklāt vienā un tajā pašā mastā , taču ar nepilnas nedēļas intervālu.
      Tomēr šis gads atkal ir ar savām iezīmēm un tendencēm, proti, novērojumi, rezultāti un sekas liecina par to, ka lūšu skaits, vismaz manā medību iecirknī, ir par daudz (domāju, ka vairāki cilvēki un no dažādiem reģioniem šim apgalvojuma piekristu).

Piemēram, 21.janvārī dzinējmedībās nebūt neejot un nemeklējot speciāli tās vietas, kur lūši ir visbiežāk (jo limits jau izsmelts ZA v-ba.), bet faktiski lencot vienkāršākos ceļus tika manīti vismaz 7 kaķi atsevišķās vietās (pēdas..). Uzsveru vārdu vismaz un nelencot tās vietas, kur ir kaķi...
Pēc sava medību iecirkņa un tempiem kā limits tiek izpildīts kā parādās sniegs spriežu, ka lūšu populācija ar katru gadu (ne jau visos reģions) pieaug. 
Atliek vien pagaidām cerēt, ka nākošās ziemas sniegs būs ierastākā laikā un procentuālais limitu sadalījums pa virsmežniecībām sāksies tāpat kā šajā gadā, proti, ar 2.janvāri.
Stirnām jānovēl izturība...